APRĪLIS

Aprīļa intervija ar vienu no Latvijas panākumiem bagātākajiem šautriņu metējiem – divkārtējo Latvijas čempionu Juri Aleksānu no Gulbenes.

1. Juris Aleksāns ir atgriezies šautriņu mešanā un pavisam noteikti pilnā sparā ir atgriezusies arī šautriņu mešana Gulbenē! Šī noteikti nav tikai sakritība, tāpēc cik liels nopelns Gulbenes šautriņu mešanas dzīves atdzimšanā pieder Tev?

Lielos vilcienos tā tomēr ir tikai dzīves sakritība, jo veselības problēmu dēļ nācās pamest darbu, līdz ar to brīvā laika pavadīšanai tiku uzaicināts uz vietējiem šautriņu mešanas treniņiem. Tā kā šobrīd mums ir jauna paaudze ar jauniem šautriņu metējiem, tad uzskatu, ka man nekādi lielie nopelni šeit nepieder.

2. Pavisam nesen “Gulbenes boulingā” kuplā skaitā tika noslēgta Gulbenes šautriņu mešanas sezona. Kā Tu atskaties uz šo šautriņu mešanas maratonu vairāku mēnešu garumā un vai šeit tuvāko gadu laikā varētu izaugt nākamais “Juris Aleksāns”?

Es domāju, ka pateicoties lielajam dalībnieku skaitam, mūsu aizvadītā sezona kopumā bija izcila! Katrā ziņā manā laikā mēs tik kuplā skaitā nebijām. Varbūt mums vienīgi bija vairāk jauniešu, kuri tagad ir izauguši, kā arī vairāk dāmu. Un, protams, ka nākamais “Juris Aleksāns” izaugs! To pierāda mūsu novada sacensības, jo cilvēki vēlas nākt spēlēt šautriņas un viņiem ir arī panākumi.

3. Gulbenē runā, ka šeit ir tikai rallijs un basketbols. Cik viegli vai grūti šautriņu metējiem ir piesaistīt līdzekļus no pašvaldības vietējo turnīru organizēšanai un vai kādu dienu mēs Gulbenes pusē atkal redzēsim Latvijas reitinga sacensības?

Atbalsts, cik es pagaidām jūtu un redzu ir tuvu nullei! Ja mēs vēlētos Gulbenē rīkot Latvijas reitinga sacensības, tad varbūt telpas mums piešķirtu, bet, piemēram, esošajiem šautriņu mešanas pasākumiem Gulbenes novadā atbalsts ir minimāls.
Konsultējoties ar Latvijas reitinga turnīru organizatoriem varu secināt, ka 1000 eiro ir minimums, kas obligāti ir jāpiesaista no sponsoriem. Ja šāda atbalsta nav, tad ir nepieciešams, lai turnīrā piedalītos vismaz 150 dalībnieku.

4. Kādas šobrīd ir tavas attiecības ar šautriņu mešanu? Cik daudz laika ieguldi treniņprocesā un ar kādām ambīcijām brauc uz turnīriem?

Salīdzinot ar to, kā bija agrāk, mans ieguldījums šautriņu mešanā šobrīd ir ļoti maziņš. Šautriņām veltu laiku vidēji ap vienu stundu dienā. Šautriņas man ir hobijs, tāpēc arī ambīcijas pagaidām ir tādas, ka vēlos vienkārši aizbraukt uz turnīriem, satikties un labi pavadīt laiku ar cilvēkiem, ar kuriem kādreiz kopā esmu startējis. Protams, sirdī uzvarētāja gars nav pazudis un lai man kāds tikai pasaka, ka brauc uz sacensībām un negrib tajās uzvarēt. Galu galā tās taču ir sacensības!

5. Latvijas šautriņu mešanas vēstures lapaspusēs esi atstājis savu vārdu kā 2006. un 2007. gada Latvijas čempions! Tāpat esi neskaitāmi daudz citu turnīru čempions un godalgoto vietu ieguvējs visā Baltijā. Tāpēc jautājums, kurš ir aktuāls ikvienam panākumiem bagātam sportistam – kur tu glabā savas iegūtās trofejas un vai ik pa laikam tās tev neliek atgriezties 15 gadus vecās atmiņās?

Man diemžēl nav izveidota sava šautriņu istaba, tāpēc medaļas bez lentītēm glabāju vienā spainī, bet kausi stāv salikti četrās kartona kastēs. Gulbenē vairākkārt esam runājuši, ka kluba telpās vajadzētu izveidot mūsu trofeju sienu. Lai gan man jau piedāvāja atstiept arī visus vecos kausus, es uzskatu, ka mums šobrīd ir jauns sākums un vajadzētu izlikt un visiem parādīt tikai jaunos kausus un panākumus.

6. 2006. gadā Latvijā norisinājās pirmās WDF pasaules reitinga sacensības šautriņu mešanā, kurās finālā ar rezultātu 3:6 atzini Aigara Strēļa pārākumu. Latvijas šautriņu metēju fināls šajās sacensībās, protams, ir vairāk nekā tikai pieminēšanas vērts fakts, tomēr nebūsim tālu no patiesības, ja par šī turnīra galveno notikumu nosauksim tavu uzvaru pusfinālā pār Somijas šautriņu metēju Jarko Komulu. Varbūt vari padalīties ar savām atmiņām no šī turnīra?

Atceros to, ka tolaik tas bija liels prieks un gandarījums pārspēt tā brīža spēcīgāko Somijas šautriņu metēju!

7. Šī gan nebija tava pirmā tikšanās ar Jarko Komulu. Tikai dažus mēnešus iepriekš biji viņam piekāpies sacensībās Somijā. Tāpat savulaik startēji arī citos starptautiskos turnīros. Kuri ir skaļākie uzvārdi šautriņu mešanā, pret kuriem esi spēlējis un varbūt ir kāds, ar kuru vēlējies uzspēlēt, bet nesanāca?

Reiz biju aizbraucis uz pasaules reitinga turnīru Bohumā, Vācijā. Uzvarēju pirmo spēli, otro spēli.. pēc tam skatos turnīra izspēles zaru un redzu, ka ir iespēja uzspēlēt ar titulēto Martinu Adamsu, kurš nu jau ir trīskārtējs pasaules čempions. Diemžēl toreiz nesanāca, jo no turnīra izstājos vienu kārtu pirms potenciālās tikšanās ar viņu. Citādi citu lielāku spēlētāju uzvārdi, ar ko būtu spēlējis man nav.. varbūt Dzintars Salmiņš (smejas)!

8. Vai atceries savu pirmo starptautisko turnīru un kurās valstīs ārpus Latvijas esi startējis? Varbūt atmiņā ir palicis kāds īpašs starptautisks turnīrs ar kādu spilgtu notikumu?

Atceroties par ārzemju turnīriem, jāiedomājas uzreiz karte.. Noteikti esmu spēlējis Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā un, protams, arī Lietuvā un Igaunijā. Neviena šautriņām eksotiska valsts nav bijusi, jo, piemēram, tajā laikā uz WDF Eiropas un pasaules kausiem brauca tie, kuri varēja atrast līdzekļus.
Bet vislabāk man patika tepat Lietuvā, kur Palangas naktsklubā(!) notika šautriņu mešanas turnīrs uz elektroniskajiem mērķiem. Pēc turnīra mums, protams, ieeja naktsklubā bija par brīvu un kas tik tad tur nesākās!

9. Šobrīd, protams, šautriņu mešanas treniņi nav tava ikdiena, bet kura bija tava mīļākā treniņspēle, kura tevi aizrāva laikā, kad cīnījies par augstām vietām turnīros Baltijā?

Man ļoti patika trenēt dubultos un trīskāršos sektorus. Kamēr nesametu vēlamos, prom no mērķa nevarēju aiziet! Tomēr visvairāk man patika ar trīs bultām iemest summu, bet pēc tam to pašu punktu summu jau dzēst kā nobeigumu. Piemēram, es iemetu 60 punktus, pēc tam man šie 60 punkti bija jānodzēš jau ar dubulto sektoru kā spēlē “501”.

10. Gulbenes novads šobrīd noteikti ir viens no aktīvākajiem novadiem šautriņu mešanā Latvijā. Vietējie entuziasti ne vien organizē un piedalās visās iespējamajās sacensībās, bet arī ar pasākumiem iesācējiem cenšas piesaistīt jaunus entuziastus. Cik daudz pats iesaisties šajās aktivitātēs un kas, tavuprāt, būtu jādara, lai par šautriņu mešanu Gulbenes pusēs mēs runātu arī pēc 10 gadiem?

Ar padomu nekad neatsaku! Man ir laiks un man patīk palīdzēt gan ar stendu uzstādīšanu, gan arī ar citiem sīkumiem. Bet lielos vilcienos tam visam ir vajadzīgi cilvēki, kas uzņemsies visu organizēšanu, tai skaitā finansējuma piesaisti, jauno spēlētāju “pabakstīšanu” un tamlīdzīgi.
Nav jau vairs kā kādreiz, kad Gulbenes klubā bijām kādi 15 spēlētāji, no kuriem 14 spēlētāji brauca uz Latvijas reitinga sacensībām. Šobrīd esam ap 20 spēlētāju, bet uz turnīru braucam vien kādi 10. Kā lai pierunā braukt atlikušos 10 – es nezinu! Agrāk braucot uz turnīriem vajadzēja lielo autobusu. Tolaik, protams, bija citi laiki, kad ar to pašu autobusu mums palīdzēja sporta skola. Tāpat bieži pa ceļam mēs apvienojāmies un uz turnīriem braucām kopā ar Cēsu šautriņu metējiem. Bet es esmu pārliecināts, ka mēs vēl augsim un, ja mums vēl visiem kopā vietējos amatieru turnīros sanāks piesaistīt kādas meitenes, tad viss tikai attīstīsies un notiks!

Paldies par atsaucību un veltīto laiku!