Janvāra intervija ar vienu no Latvijas Darts Organizācijas izveidotājiem, patreizējo tās vadītāju un izlašu menedžeri Žani Buklovski.

1. Kam un kā radās doma izveidot Latvijas Darts Organizāciju?
Šis patiesībā ir diezgan garš stāsts, jo tam visam ir arī priekšvēsture. Vēl pirms LDO bija Latvijas Darts Federācija, kuru vairākus gadus vadīja Ligita Vilks. Kaut kur starp 2003. un 2005. gadu bija notikusi maza revolūcija, kad viena persona sakūdīja virkni klubu, sasolot zelta kalnus, kā rezultātā tika nomainīta federācijas vadība. Taču tad visi saprata, ka nekādu zelta kalnu nebūs un tā rezultātā federācija kā organizācija sāka grimt. Nekas nenotika vispār – tikai tik daudz, cik atsevišķi cilvēki kaut ko organizēja. Viens no šādiem aktīvistiem bija Arnis Veidemanis, kuram interesēja attīstība un viņš lēnām savā nodabā organizēja dažādas sacensības. Šis viss notika laikā, kad es pats šautriņu mešanu biju iepauzējis, bet Arņa aktivitāte mani atkal ievilka atpakaļ un sāku spēlēt. Tad kādā dienā Arnis Veidemanis kopā ar Juriju Botvinko vērsās pie manis, ka vajadzētu tomēr atjaunot federāciju. Taču uzņemties iepriekšējās organizācijas atjaunošanu mēs nebijām gatavi, jo nebija skaidrības, ko pēdējā vadība ir izdarījusi un kāds ir grāmatvedības un citu lietu stāvoklis. Tolaik mums nedaudz talkā nāca arī izmaiņas valstī, jo visām biedrībām bija obligāti jāpārreģistrējas, kas, protams, Latvijas Darts Federācijas gadījumā nevarēja notikt. Tad nu ļāvām visam ritēt savu gaitu un tiklīdz iepriekšējā federācija bija likvidēta, varējām visu sākt veidot no baltas lapas. Tā mēs 2006. gadā reģistrējām LDO un, lai gan lielākā daļa spēlētāju bija skeptiski noskaņoti un neticēja, bet mēs uzreiz panācām pasaules reitinga sacensību “Latvia Open” rīkošanu Latvijā, kuras katru gadu notiek joprojām. Pateicoties mūsu aktivitātēm, pie pasaules reitinga turnīru rīkošanas vēlāk tika arī mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši.

2. Kopš LDO izveidošanas 2006. gadā daudz ir runāts par 200 spēlētāju robežas pārsniegšanas Latvijas reitinga turnīros. Šī sezona Latvijā ir iesākusies ar rekordlielu dalībnieku skaitu Latvijas čempionātā, īpaši iepriecinot atsaucība jauniešu un junioru konkurencē. Ar ko tas būtu izskaidrojams un vai tavuprāt šī ilgi sapņotā robeža tiks sasniegta jau šogad?
Tādas runas ir stipri pārspīlētas, jo visu laiku ir ticis runāts par maģisko 100 spēlētāju robežu kungu sacensībās, kas līdz šim pirmo reizi izdevās 2020. gada Latvijas čempionātā un šogad šī latiņa ir pacelta vēl augstāk. Domāju, ka 200 spēlētāju robeža arī pa visiem kopā šogad vēl netiks sasniegta, bet mums (LDO) ir jau jāsāk gatavoties, jo kaut kad drīzumā tas var notikt. Kopš televīzijā arvien vairāk tiek pārraidītas šautras, interese noteikti ir augusi. Diemžēl medijiem mēs vēl nešķietam gana interesanti, tamdēļ ir tikai daži, kuri laiku pa laikam kaut ko publicē. Var teikt. Ka visu spēlētāju pieaugumu esam izskrāpējuši ar smagu darbu, veidojot kvalitatīvas sacensības ar augstiem standartiem, kā arī iespēju robežās izplatot informāciju sociālajos tīklos.

3. Agrāk LDO interesēs varēja manīt vietējo reitinga sacensību datumu saskaņošanu ar lietuviešiem un mazliet arī igauņiem. Tā rezultātā Latvijas reitinga sacensībās spēlētāji no Lietuvas bija regulāri viesi, ko grūti novērot tieši pēdējās sezonās. Neskaitot pandēmijas laiku, kopumā turnīru skaits Baltijā pēdējos gados ir krietni pieaudzis, tāpēc kāda šobrīd ir LDO sadarbība ar mūsu kaimiņiem attiecībā uz sacensību kalendāra veidošanu un saskaņošanu? Galu galā viesu ierašanās ne vien iepriecinātu mūsu sacensību rīkotājus, bet arī veicinātu veselīgu konkurenci spēlētāju izaugsmē.
Patiesībā, kamēr es esmu bijis LDO vadībā, sacensību kalendāru vienmēr iespēju robežās vai nu saskaņojām, vai arī pielāgojāmies, lai turnīri nepārklātos. Varbūt ne vienmēr tas bija pamanāms, bet tā tas ir bijis. Sacensību skaits arī agrāk bija lielā daudzumā, bet tolaik bija situācija, ka Latvijā turnīru bija daudz, Igaunijā praktiski nemaz un Lietuvā arī tikai daži. Tāpat, dažādu iemeslu dēļ, daudz braukājām uz turnīriem gan Lietuvā, gan Igaunijā. Šogad ir pirmais gads, kad esam konstatējuši, ka saplānot kalendāru tā, lai tas nepārklātos ir praktiski neiespējami, jo ir jāņem vērā arī WDF Ziemeļeiropas reģionālā reitinga sacensības un PDC Nordic & Baltic sacensību kalendāru. Tāpat pieaudzis ir ne tikai vietējo sacensību skaits, bet arī turnīru skaits Igaunijā un Lietuvā, kā rezultātā spēlētājiem šādā grafikā jau ir ļoti apgrūtinoši atrast vēl laiku aizbraukt uz citiem turnīriem Baltijas valstīs. Šī iemesla dēļ mēs jau esam vienojušies ar lietuviešiem un igauņiem par nākamā gada sacensību kalendāra izveides principiem, jo primāri katrai valstij ir jāskatās uz savām interesēm. Taču galvenās lietas, par ko jau esam vienojušies un ko strikti ievēros katra federācija ir: Baltijas kausa un “Openu” laikā pārējās valstīs netiks plānotas nekādas citas šautriņu mešanas aktivitātes. Tad vēl katra valsts noteiks pa divām sacensībām, kuru datumos pārējie ieturēs savos kalendāros tukšumus. Tā, piemēram, Latvijā tās būs PDC Nordic & Baltic tūres un Latvijas Kausa sacensības. Savukārt pārējo sacensību datumus katra valsts izkārtos atbilstoši savām interesēm. Bet neskatoties uz to, turpmāk joprojām veidosim atsevišķu plānošanas dokumentu, lai būtu iespējams vismaz censties izvairīties no konfliktiem sacensību kalendārā. Un, protams, visās valstīs turnīri tiks veidoti tā, lai iespēju robežās var aizbraukt arī uzspēlēt pie kaimiņiem.

4. Nav noslēpums, ka pēdējos gados šautriņu mešana Latvijā noteikti paliek populārāka, ko pierāda arī Latvijā reģistrēto šautriņu mešanas klubu un interešu grupu karte, LDO licencēto spēlētāju skaits un citi fakti. Cik liela ir interese par LDO aktivitātēm un cik, tavuprāt, aptuveni daudz potenciālo spēlētāju ir citās Latvijas pilsētās un reģionos, kuriem interese par Latvijas reitinga turnīriem ir, bet dažādu iemeslu dēļ uz sacensībām tomēr neatbrauc?
Par vienu lietu man ir pārliecība jau vismaz 5 līdz 7 gadus, ja ne pat vairāk. Latvijā par šautriņām kā tādām zina tūkstošiem cilvēku un daudziem ir pat mērķis mājās. Tikai ir viens bet – viņi pat nenojauš, ka mums ir federācija un, ka mēs rīkojam šautriņu mešanas sacensības. Un te jau ir akmentiņš mediju dārziņā, kuriem nekas cits kā populārākie sporta veidi neinteresē, protams, ar dažiem patīkamiem izņēmumiem. Tas gan ir arī akmens mūsu pašu dārziņā, jo līdz šim neesam spējuši atrast cilvēku, kurš būtu gatavs uzņemties veidot attiecības ar medijiem – veidot rakstus par sacensībām un izplatīt informāciju par šautriņu sporta veidu. Pateicoties tam, ka šautriņas tiek rādītas televīzijā, cilvēki sāk meklēt informāciju un atrod mūs, tomēr tādu, kas meklē nav pārāk daudz. Tikmēr pašās translācijās vēl neesmu dzirdējis, ka kaut kas tiktu pieminēts par šautriņām Latvijā. Tajā pašā laikā, iespēju robežās dodamies visur, kur mūs ir gatavi redzēt un dzirdēt. Tā jau vairāku gadu garumā reizi vienā, divos gados dodos uz intervijām Latvijas Radio 4, kur par šautriņām runājam gandrīz stundas garumā.

5. Tava atgriešanās LDO sakrita ar pandēmijas laiku, kad Latvijas šautriņās bija iestājies manāms klusums. Savā ziņā sarežģīts laiks, bet no otras puses – daudz pateicīgāks brīdis, lai daudz ko restartētu vai sāktu no jauna. Tajā brīdī kopā ar savu komandu noteikti izvirzīji kādus īstermiņa un ilgtermiņa plānus. Kurus no viņiem LDO jau ir izdevies īstenot un kurus varbūt nē?
Tas klusums varēja arī nebūt tik kluss, ja tikai būtu kaut kas darīts. Un tas lielā mērā arī bija iemesls, lai atgrieztos, jo klusums drīzāk bija mākslīgs. Arī pašas pandēmijas laikā rīkojām online turnīrus un aktīvi darbojāmies. Mani nekad nav interesējis stagnēt un tamdēļ arī atgriezos. Plānu ir daudz, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa. Protams, gribētos realizēt vairāk un ātrāk, bet visur atduramies pret cilvēku resursiem. Lielā mērā neviens nav gatavs iesaistīties reālos darbos, bet runāt gan mums visiem patīk un tas arī ir galvenais bremzējošais faktors. Uz doto brīdi LDO mūs visus jau ir pāraugusi un to vairs nevar pavilkt tikai viens cilvēks. Bet tagad galvenie mūsu mērķi ir nodrošināt sacensību norisi un LDO darbību ar kaut vai nelielu, bet attīstību. Vēlamies piesaistīt / noalgot noteiktu darbu veicējus, lai paši varam koncentrēties uz straujāku attīstību un finansējuma piesaisti federācijai.

6. Viens no galvenajiem šķēršļiem LDO attīstībai noteikti ir arī resursi, ne tikai finansiālie, bet arī ieguldījums no malas. Nav pat svarīgi, vai tie ir klubi, vai atsevišķi spēlētāji, bet cik liela, tavuprāt, varētu būt optimālā LDO komanda, lai vienam vai diviem cilvēkiem nebūtu jāvada visa LDO darbība? Varbūt, ja kāds sadzird un ir gatavs iesaistīties LDO aktivitātēs, kuras būtu tās jomas jeb darāmie darbi, kuros LDO palīdzība ir nepieciešama visvairāk?
Manuprāt, optimāla komanda būtu ap 10 cilvēkiem, jo tad katrs var uzņemties noteiktu atbildības sfēru un atbildēt tikai par to. Par šo jau patiesībā ar visiem klubiem biju ierunājies 2012. gadā, bet tolaik tas viss tā arī palika. Centāmies vēl pāris reizes, bet ir skaidrs, ka tas nav tas ceļš, kuru iet. Ja ar laiku kāds aktīvists atradīsies, tad laipni aicināts! Šobrīd apkopojam visas atbildības sfēras, kur mums vajag cilvēkresursus. Skatīsimies, kādu budžetu varam atļauties tam izlietot un meklēsim atbilstošus cilvēkus. Tā, piemēram, mums pašlaik jau savā starpā ir sadalīts, kurš ko dara – Jurija Botvinko atbildībā ir grāmatvedība, Roberts Kovaļevskis ir galvenais tiesnesis un viņa pārziņā ir ar tiesāšanu saistītās lietas, savukārt es daru visu pārējo un pašlaik vēl ir arī jāuzņemas tiesneša palīga loma. Šobrīd esam atraduši cilvēku, kurš turpmāk rūpēsies par sacensību tiešraidēm un tie, kuri ir redzējuši video no pēdējām sacensībām, domāju, ka ir ievērojuši uzlabojumus. Taču arī te mums vēl ir daudz ko darīt, lai visu uzlabotu. Tāpēc uz šo cilvēku liekam lielas cerības. Tāpat jau praktiski esam vienojušies ar tehnisko menedžeri, kura pārziņā būs sacensību stendu un cita sacensību tehniskā inventāra uzturēšana un sakārtošana. Bez šī mums ir nepieciešams jau iepriekš minētais cilvēks, kurš darbosies ar medijiem. Tāpat ir nepieciešams cilvēks, kurš var darboties mārketinga jomā un nelielas sarunas jau ir uzsāktas. Nepieciešams cilvēks, kurš piesaistītu atbalstītājus un sponsorus, nepieciešami papildus sacensību tiesneši, fotogrāfs – vēlams ar iemaņām video rullīšu veidošanā, bet var arī būt atsevišķs cilvēks. Kāds juridiski izglītots speciālists, kurš var palīdzēt sakārtot visus noteikumus un nolikumus atbilstoši likumdošanai. Bez šiem ir vēl nepieciešami arī brīvprātīgie, kuri ik pa laikam ir gatavi iesaistīties dažādās aktivitātēs veicot šautriņu mešanas sporta veida popularizēšanu un ne tikai.

7. Pērn Latvijas reitinga turnīros notika ievērojamas pārmaiņas izspēles kārtībā, visus sacensību dalībniekus iedalot divās divīzijās. Lai arī ir spēlētāji, kuri nemaz nevēlas spēlēt augstākajā divīzijā, kopumā tomēr novērojamas visnotaļ pozitīvas izmaiņas. Bet, vai LDO tomēr neizskatīja iespēju Latvijas čempionātu atstāt kā izņēmumu ar vienu vienotu konkurenci kā tas ir, piemēram, ar “Latvia Open”?
Patiesībā, par šādu iespējamu dalīšanu jau sāku runāt pirms pandēmijas. Sarežģītākais šajā visā ir tas, ka mums vēl ir par maz dalībnieku, lai varētu izveidot slēgtas līgas un tai pat laikā esošā sistēma paredz to, ka spēlētājs, kurš vēlas pakāpties uz augstāko divīziju var to izdarīt pakāpjoties reitingā jebkurā laikā visas sezonas garumā. Tātad viss ir piesaistīts spēlētāja rezultātiem nevis nejaušībai. Protams, ka šis būs jāpārskata pēc šīs sezonas, jo tad slīdošais reitings būs izgriezis vienu apli un precīzi parādīs, kur un kādas izmaiņas ir jāveic. Jāsaka gan, ka jau pēc pagājušās sezonas esam nelielas izmaiņas veikuši reitinga punktu piešķiršanā un esam diezgan droši, ka reitings pašlaik ataino reālo situāciju. Savukārt par Latvijas čempionātu kā vienu kopēju turnīru varu teikt sekojoši – salīdziniet A divīziju un B divīziju un tad pastāstiet, kādus no tā ieguvumus iegūs B divīzijas spēlētājs? Pēc manām domām tas, ka šī gada Latvijas čempionātā bija rekordliels skaits spēlētāju daļēji ir arī dēļ tā, ka viņiem ir iespēja cīnīties par Latvijas čempiona titulu – lai arī B divīzijā, bet tomēr. Pēdējā laikā ir ļoti daudz pavisam jaunu spēlētāju, kuru parādīšanos pagaidām varu izskaidrot tikai ar sadalījumu līgās. Taču es nesaku nekad. Šai izveidotajai sistēmai ir jānodzīvo vismaz 2 gadus, lai varētu tiešām objektīvi spriest par plusiem un mīnusiem. Noslēdzoties 2023. gada sezonai vērtēsim, kas ir labi un kas nē, un ko jāmaina turpmāk. Tamdēļ neizslēdzu iespēju, ka varētu būt arī kaut kas cits šī vietā, bet godīgi sakot es tik ļoti ticu šai sistēmai, ka domāju, ka tai vajadzēs tikai nelielas modifikācijas un pielāgojumus. Manuprāt, mēs pašlaik esam jauna pakāpiena priekšā Latvijas šautriņu attīstībā. Bet vai tas tā būs, to rādīs laiks.

8. No 14. līdz 16. jūlijam Rīga atkal uzņems vadošos Ziemeļvalstu šautriņu metējus, turklāt tieši Latvijā atkal tiks noskaidroti abas ceļazīmes uz PDC pasaules čempionātu. Pērn Rīgā organizētie turnīri pozitīvas atsauksmes ieguva kā spēlētāju vidū, tā arī pašā līgas vadībā. Vai Latvija ar PDC Nordic & Baltic turnīriem var rēķināties arī turpmākajos gados vai šī pagaidām ir tomēr ir tikai īstermiņa vienošanās?
Man personīgi šis viss sākās 2019. gadā, kad atverot PDC Nordic & Baltic kalendāru redzēju, ka vienam posmam vēl nav zināms organizators. Uzreiz sazinājos ar līgas vadību un piedāvāju noorganizēt šo posmu Latvijā, un viņi arī piekrita. Vēlāk mums tika dota iespēja tūres posmus organizēt arī 2020. un 2021. gadā, bet abās reizēs pandēmijas dēļ plāni mainījās. 2021. gadā vēl varēja notikt, ja viss būtu ieplānots laicīgāk. Savukārt 2022. gadā beidzot atkal varējām organizēt un, manuprāt, viss noritēja ļoti sekmīgi. Līdz ar to uz manu jautājumu par iespēju organizēt Latvijā arī kādu no 2023. gada posmiem tika saņemta pozitīva atbilde. Turklāt PDC Nordic & Baltic arī turpmāk vēlētos, lai Rīgā posmi notiktu regulāri. Tātad visu darām pareizi, bet, protams, nekad nevaram būt droši un ieslīgt pašapmierinātībā, tamdēļ katru reizi ir kaut ko jāizdara labāk nekā iepriekš un tad jau viss būs labi. Varbūt kādreiz Latvijā redzēsim arī pasaules sērijas posmu “Latvia Darts Masters”.

9. Varbūt vari nedaudz padalīties ar pieredzi savā treniņprocesā kā spēlētājam. Kura treniņspēle tevi aizrauj un labprāt spēlē, lai uzlabotu savu sniegumu, piemēram, trenējoties mājās, iesildīšanās procesā pirms turnīriem vai pat pašu turnīru laikā starp spēlēm?
Pats svarīgākais ir, lai treniņi būtu strukturēti ar mērķi uzlabot noteiktas spējas nevis vienkārši spēlēt spēli “501”. Kad trenējos un biju viens no vadošajiem spēlētājiem Latvijā, tad atsevišķi strādāju gan pie punktu gūšanas, gan pie dubulto realizācijas, nobeigumu kombinācijām un mērķa izjūtas.
Manā skatījumā dubulto realizācijai teicama spēle ir “Bob27”. Protams, ar laiku to var vēl un vēl modificēt, bet, ja pareizi tai pieiet un to pilda, tad tā ievērojami uzlabo spēlētāja spējas noslēgt legu vienas sērijas ietvaros, kas ir viens no svarīgākajiem spēles faktoriem. Bet kopumā iesaku jebkuru pieejamo nobeigumu treniņspēli. Īpaši labs resurss priekš šī ir www.godartspro.com. Tur var atrast visu to, kas pašam iet pie sirds, kā arī var izmantot virtual coach (virtuālo treneri) un dažādot savu treniņa procesu. Taču vēl viens ne mazāk svarīgs faktors ir treniņa rezultātu piefiksēšana un ar katru nākamo reizi censties pārspēt, kur tad arī ilgtermiņā ir iespējams skatīties, vai tu progresē vai nē.
Es pats katru treniņu sāku ar 10 – 15 minūšu rokas muskuļu iesildīšanu, lai varu treniņu aizvadīt pilnvērtīgi. Tad seko mērķa izjūtas uzdevums, ko bieži gāju cauri arī pirms sacensībām. Un tam jau seko paši treniņa uzdevumi, atkarībā no tā, pie kā tajā dienā tiek strādāts. Starp visiem uzdevumiem vienmēr ir pārtraukums, lai atpūstos gan fiziski gan mentāli un katru uzdevumu varētu veikt ar maksimālu koncentrēšanos, jo sacensībās tu no sevis vari izvilkt tikai to, ko esi uztrenējis treniņos. Treniņa beigās vienmēr uzspēlēju kādu vieglu spēli, lai atsildītos.

10. Un visbeidzot.. Tu ar draugiem 2006. gadā Latvijas Darts Organizāciju izveidoji un kopš tā laika ir ieguldīts milzīgs darbs, enerģija, emocijas, utt. Tāpēc nedaudz pasapņojot.. Kādu Tu vēlētos redzēt LDO un varbūt pat šautriņu mešanas dzīvi Latvijā kopumā vēl pēc 10 gadiem?
Ufff.. Šoreiz labāk es nevienu nebiedēšu ar saviem sapņiem. Arī 2006. gadā visiem likās, ka mēs nekad netiksim pie pasaules reitinga sacensībām. Tā kā viss ir iespējams! Bet, ja nopietni, tad viss būs atkarīgs no tā, vai spēsim atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi iesaistīties LDO darbībā, jo tālākā attīstība ir atkarīga tikai no tā. Es teiktu, ka tie nav sapņi, bet gan mērķis, uz ko tiekties. Ideālā gadījumā būtu tik daudz spēlētāju, lai mēs būtu spiesti veidot reģionālos reitingus un turnīrus, no kuriem būtu iespējams kvalificēties uz nacionālajiem mačiem. Atsevišķa profesionālā līga pēc PDC analoģijas, lai gatavotu tos spēlētājus, kuri vēlas tur startēt un, lai mūsu izlases cīnītos par zelta godalgām Eiropas un Pasaules kausos. Bet pats galvenais, lai Latvijas jauniešu čempionātā būtu vismaz 60 spēlētāji, tad mums būs nākotne!

Paldies par atsaucību un veltīto laiku!