Jūlija intervija ar 2023. gada Latvijas čempionu jauniešu un kungu (B divīzija) konkurencē – Ralfu Laumani.

1. Sezonas pirmajā nogrieznī dominēji jauniešu sacensībās, kļuvi par Latvijas čempionu B divīzijā un ar pirmo mēģinājumu svinēji uzvaru arī Vecpiebalgas Kausa A divīzijas turnīrā. Tajā pašā laikā, pēdējās sacensībās rezultāti pieklibo ne vien pieaugušo, bet arī jauniešu turnīros.. Kā Tu raksturotu savu līdz šim aizvadīto sezonu un kādi ir tavi mērķi sezonas otrajā pusē?

Šādi rezultāti ir izskaidrojami ar to, ka sezonas sākumā ļoti daudz trenējos. Pirms WDF Eiropas Kausa jauniešiem, kurš notika Austrijā mums bija arī izstrādāta programma, kā trenēsimies. Tāpat daudz trenējos arī pats individuāli. Tikmēr pēdējā laikā trenēties sanāk ļoti maz, galvenokārt dēļ pārcelšanās uz Rīgu.
Lielu mērķu kā tādu man sezonai nav. Jauniešu reitingā vēlos noturēt līderpozīciju un gada beigās būt pirmais. Savukārt kungu reitingā sezonu sāku B divīzijā un galvenais mērķis bija tikt uz A divīziju. Ļoti gribēju uzvarēt kādu turnīru arī A divīzijā, ko arī izdarīju. Tāpat mērķis bija tikt kungu izlasē, kurā diemžēl tikt neizdevās.

2. Jau tika pieminēts, ka šogad uzvaras prieku esi izbaudījis gan B, gan A divīzijā. Kopumā tomēr šie turnīri ir atšķirīgi ne tikai spēles līmeņa ziņā, tāpēc kādas, tavuprāt, ir galvenās nianses, lai būtu konkurētspējīgs abu līgu turnīros?

Spēles līmenis arī ir galvenā atšķirība. To pat nevar salīdzināt! Ja spēlējot B divīzijā man vairākas reizes salīdzinoši viegli izdevās tikt vismaz līdz ceturtdaļfinālam, tad A divīzijā kaut ko tādu paveikt ir krietni sarežģītāk.

3. Cik negaidīta bija uzvara Latvijas reitinga sacensībās Vecpiebalgā, vēl jo vairāk tas Tev bija pirmais turnīrs A divīzijā?

Panākums bija ļoti negaidīts! Kad braucām uz sacensībām, tētis man teica, ka es šo A divīzijas kausu šodien vedīšu mājās! Un tā tas arī notika. Pats brīnos un prieks par to, ka visas spēles izdevās nospēlēt līdz galam un nebija situācijas, kad spēles vidū padodos.

4. Tuvākajā laikā Tev dzīvē gaidāmas lielas pārmaiņas un nav noslēpums, ka pārcelšanās no Vērgales uz Rīgu ietekmēs arī tavu šautriņu mešanas ikdienu. Kur un cik bieži Tu trenējies līdz šim un vai zini, kādas trenēšanas iespējas un apstākļi Tev būs jaunajā dzīvesvietā?

Pirms pārcelšanās uz Rīgu es, protams, iespēju robežās trenējos mājās. Tāpat katru trešdienu braucu uz Liepāju, kur “DK Vienradzis” telpās bija iknedēļas turnīri. Ja mani kluba biedri kaut ko sarīkoja Vērgalē, tad ik pa laikam sanāca uzspēlēt arī tur. Līdz ar to savas 3 – 4 reizes nedēļā, ja pat ne vairāk, man šautriņas sanāca uzspēlēt noteikti. Bet tagad, pēc pārcelšanās uz Rīgu, es uzreiz šautriņu mērķi nevarēšu uzlikt noteikti. Bet tā kā Rīgā ir vietas, kur trenēties, piemēram “Bams” un “Pepsi Centrs”, tad noteikti iešu trenēties tur.

5. Cik daudz atceries no savām pirmajām sacensībām Lielbritānijā – “Winmau World Masters” un “Lakeside” pasaules čempionāta?

No turnīriem es atceros diezgan daudz, piemēram, ar kādu pārliecību tur aizbraucu un, ka vismaz kādu es tur uzvarēšu. Diemžēl nesanāca, bet nevarētu teikt, ka es nospēlēju ļoti slikti. Vienkārši pretinieki bija mazliet stiprāki un abos turnīros es piekāpos ar rezultātu 1:4.

6. Šogad atkal pārstāvēji Latvijas jauniešu izlasi WDF Eiropas Kausā. Vai no turnīra esi atgriezies apmierināts ar savu sniegumu un kas, tavuprāt, pietrūka, lai rezultāti būtu mazliet labāki kā individuāli, tā arī visai izlasei?

No Eiropas Kausa jauniešiem es mājās atgriezos diezgan apmierināts, bet tajā pašā laikā arī mazliet vīlies sevī, jo zināju, ka varēju labāk. It sevišķi individuālajā turnīrā, kur, manuprāt, pietrūka mazliet koncentrēšanās. Bet kopumā, atšķirībā no komandu turnīra, es nospēlēju savu spēju robežās.

7. Cik daudz ir sanācis pasekot līdz citu valstu jauniešiem Eiropas Kausa laikā un vai seko šautriņu mešanas notikumiem pasaulē?

Kopumā es šautriņām sekoju līdz maz. Šad un tad sociālajos tīklos redzu kādus labākos momentus no atsevišķām spēlēm, bet spēles kā tādas tiešraidē neskatos. Vienīgais izņēmums, kuram sekoju līdz varētu būt Luke Littler, kurš mani tiešām pārsteidz.

8. Kurš turnīrs Tev visvairāk ir palicis atmiņā?

Nekad neaizmirsīšu 2019. gada “Latvia Open” sacensības, kur jauniešu turnīra finālā cīnījos un pārspēju spēlētāju no Igaunijas (Patrick Passa). Tajā laikā tas man nozīmēja ļoti daudz un bija prestižākais turnīrs, kurā uzvarēju!
Noteikti paliks atmiņā arī pirmās Latvijas reitinga sacensības Vērgalē. Sākot ar turnīru, kurš, manuprāt, bija ļoti labi noorganizēts ar lielisku atmosfēru un beidzot ar “Vērgales” kluba pasākumu pēc turnīra.

9. Kura ir tava mīļākā treniņspēle trenējoties mājās, iesildīšanās procesā pirms turnīriem vai pat pašu turnīru laikā starp spēlēm?

Tādas vienas mīļākās treniņspēles man īsti nav. Treniņa sākumā parasti sakrāju 1000 vai 2000 punktu pa mērķa centru, skaitot tikai zaļo un sarkano sektoru. Tad es apeju apkārt dubultajiem sektoriem, katrā sektorā trāpot divreiz. Savukārt pēc tam pievēršos nobeigumiem no 121 līdz 135. Ja ļoti labi krīt, tad pat līdz 140 vai vairāk. Sacensību laikā neko īpašu nepildu, tika daudz kā visi – pamētāju kā parastos, tā arī dubultos sektorus un mazliet lielos nobeigumus.

10. Vai bez šautriņu mešanas Tev vēl ir kāda aizraušanās?

Pēdējā laikā vislielākā aizraušanās man bija makšķerēšana, jo pēc pārcelšanās uz Rīgu man šādas izklaides iespējas nebūs. Tāpat ar draugiem uzspēlējām basketbolu, bet otrdienās un ceturtdienās līdz šim braucu uz Liepāju spēlēt arī florbolu.

Paldies par atsaucību un veltīto laiku!