Maija intervija ar vienu no šī brīža vadošajiem Latvijas šautriņu metējiem un 2023. gada Latvijas čempionu pāros Valteru Melderi no Ogres.

1. Pirmkārt, protams, apsveicam ar uzvarām starptautiskajā arēnā! Noteikti nekļūdīsimies, ja triumfu WDF pasaules reitinga turnīros Tallinā un Kauņā nosauksim par taviem līdz šim lielākajiem panākumiem šautriņu mešanā. Ar kādām ambīcijām devies uz šiem turnīriem un ar kādām atziņām (pieredzi) atgriezies no viņiem?

Uz Igauniju es viennozīmīgi braucu apņēmības pilns ar domu, ja ar savu spēles līmeni pirms četriem gadiem es spēju izcīnīt 5. vietu, tad šogad man viens turnīrs ir jāuzvar! Tāpat pārliecību deva pagājušā gada “Riga Open” sacensības, kurās ar labu spēli iekļuvu ceturtdaļfinālā un sapratu, ka tā spēlējot, es varu cīnīties ar ikvienu. Esmu pārliecināts, ka tieši šī apņēmība mani pirmajā dienā Igaunijā izvilka! Tikmēr galvenā atziņa no otrās dienas Igaunijā ir tāda, ka uz turnīru ir jāierodas laicīgi! Vienkārši nebiju pietiekami labi sagatavojies turnīra otrajai dienai. Sacensību vietā ierados par vēlu, līdz ar to pietrūka laika iesildīties un kamēr centos iesilt, man jau pretī nāca Petri Rasmus no Somijas un bija par vēlu. Tāpat sapratu, ka turnīra laikā vairāk jāsabalansē spēki un koncentrēšanās!
Uz Lietuvu jau braucu ar domu, ka okay – Igaunijā vienu turnīru uzvarēju, tagad jāuzvar abi Kauņā! Pirmajā dienā no turnīra izstājos ceturtdaļfinālā, kurā piekāpos John Scott. Pretinieks nospēlēja ļoti labu spēli, līdz ar to nebija nekādu pārdzīvojumu vai pārmetumu sev. Tikmēr otrajā dienā, izņemot spēli pret Mindauga Barauska dēlu, visas pārējās spēles man izvērtās diezgan vieglas. Uz finālu gāju ar domu, ka nevar būt, ka es tūlīt zaudēšu šitam onkulim (informācijai: Gintaras Nagevicius no Lietuvas). Un rezultātā man beidzot arī bija tāds fināls, ar kuru esmu apmierināts. Viss aizgāja no rokas gluži kā treniņos un beigās tā arī salikās, ka nebija nekādu šaubu par uzvarētāju.

2. Šogad ar pārinieku Rihardu Vosuli – Griguli kļuvāt par Latvijas čempioniem pāros. Cik daudz šāds emocionāli vērtīgs panākums ietekmēja Tavu pārliecību veiksmīgam sezonas turpinājumam?

Tiešām liels prieks par to, ka tieši kopā ar Rihardu uzvarējām. Galu galā mēs kopā sparingojam, kā arī es uz to visu skatos kā uz tādu komandas darbu. Protams, bija liela atbildības sajūta, ka jāiet un jācīnās ne tikai par sevi, jo vēlējos, lai arī Rihards sajūt uzvaras garšu. Citādi viņam visu laiku tikai sasniegti pusfināli un fināli, bet uzvarēt kaut kā nesanāk. Tāpat liels prieks, ka neskatoties uz visai knapo pusfinālu, finālā tā viss sakrita, ka abiem vienkārši aizgāja spēle un ļoti labi nospēlējām.

3. Lai arī uzvaras Latvijas reitinga turnīros krājas gausi, kopumā ar savu stabilitāti kļuvi par 2022. gada Latvijas reitinga sezonas uzvarētāju un vairāk vai mazāk pārliecinoši savas līderpozīcijas noturi arī šobrīd. Pēc sajūtām Tev grūtāk ir reitinga punktus izcīnīt vai tomēr viņus aizstāvēt?

Uz sacensībām es braucu uzvarēt un īsti nav tādas sajūtas, ka man kaut kas būtu jāaizstāv. Un šogad jau sākot ar Latvijas čempionātu uz turnīriem dodos ar domu, ka esmu gatavs uzvarēt! Bet kopumā grūti pateikt, kāpēc bieži vien kaut kas pietrūkst, jo es par to vienkārši nedomāju. Jā, paskatoties reitinga tabulā ir iegūtas visādas 2. un 3. vietas, bet acīmredzot tajos turnīros tomēr neesmu bijis gatavs uzvarēt. Arī par abiem uzvarētajiem fināliem pagājušajā gadā Irlavā un šogad Jēkabpilī es nevarētu teikt, ka būtu nospēlējis savu labāko spēli.

4. Visas savas kārtis droši vien atklāt nevēlēsies, bet tomēr mazam ieskatam.. Pret kuriem spēlētājiem Latvijā spēlēt ir visgrūtāk?

Īsā atbilde – pašam pret sevi! Īsi pirms pagājušā gada Baltijas kausa, kad braucu uz reitinga sacensībām Priekulē, es sevi pieķēru pie domas, ka bieži vien es jau pirms turnīra sevi noskaņoju, ka nevēlos spēlēt, piemēram, pret Kristapu Mickus, Aigaru Strēli vai Nauri Gleglu. Bet tad es sapratu, ka ir tikai jāiet, jācīnās un īsti jau neviena tāda nav, no kura būtu jābaidās. Turklāt pats sajutu, ka arī es esmu viens no tiem, no kuriem vajadzētu baidīties! Un tā ir visai interesanta sajūta, kad Tu ne no viena vairs nebaidies un katru labu pretinieku uztver kā izaicinājumu ar vēlmi kopā uzspēlēt labu spēli.

5. Cik lielā mērā Tavi šīs sezonas rezultāti ir izmainījuši tavus plānus turpmākajai sezonai?

Diezgan! Pagaidām gan vairāk tādā ideju līmenī, jo esmu sapratis, ka es ar labu spēli varu arī uzvarēt. Tāpēc šobrīd vairs neplānoju braukt uz Latvijas reitinga turnīriem Irlavā, bet gan doties uz Igauniju, kur tajā pašā laikā norisināsies divi WDF pasaules reitinga turnīri – “Kassiaru Cup” un “Kassiaru Open”. Tas galvenokārt saistīts ar manām iespējām kvalificēties “Lakeside” pasaules čempionātam, kuras, pateicoties veiksmīgajiem turnīriem Tallinā un Kauņā, kā arī izmainītajai reitinga sistēmai, ir pat ļoti labas! Agrāk “Lakeside” pasaules čempionāts likās kā neaizsniedzams sapnis, šobrīd jau šķiet ar roku aizsniedzamā attālumā. Vienlaicīgi turnīri Igaunijā būtu arī daļa no mana sagatavošanās posma WDF pasaules kausam Dānijā. Tāpat augustā plānoju doties arī uz WDF pasaules reitinga sacensībām Zviedrijā.

6. Straujiem soļiem tuvojas arī jūlija vidū Rīgā paredzētā PDC Nordic & Baltic tūre. Pirms gada vairāku iemeslu dēļ šajos turnīros nespēlēji. Vai šogad ir plāns startēt un varbūt jau ir arī kādi tālākejoši plāni tieši attiecībā uz PDC Nordic & Baltic.

Šogad, protams, ka startēšu un šajā ziņā viss jau ir sakārtots.. Finansiāli esmu nopelnījis pietiekami un mani atbalstīs arī šautriņu mešanas klubs “Asās Adatas”, līdz ar to brīvi varēšu piedalīties gan PDC Nordic & Baltic Pro tūres posmos, gan Eiropas tūres kvalifikācijas turnīros. Bez finansiālās puses, pērn arī atvaļinājums šī turnīra laikā jau bija saplānots, tomēr galvenais iemesls manai nespēlēšanai ir un paliek pārliecības trūkums. Vienkārši nebiju pareizi noskaņojies, nebiju mentāli gatavs cīnīties par uzvarām spēlēs un domāju, ka turnīros paliekot bez uzvarām pēc tam ar negatīvām domām aizbraukšu uz WDF Eiropas Kausu Spānijā. Šogad jau esmu daudz pārliecinātāks par sevi un zinu, ka iešu un cīnīšos par uzvaru katrā spēlē.
Ir jau arī plāns nākamajam gadam, proti, doties uz PDC kvalifikācijas skolu, lai vēlāk par brīvu varētu startēt Eiropas tūres kvalifikācijas turnīros. Nav arī nekāds noslēpums, ka vēlos spēlēt visos PDC Nordic & Baltic Pro tūres posmos ar mērķi kvalificēties PDC pasaules kausam. Manuprāt, tas ir pats reālistiskākais veids, kā pašam izbaudīt PDC atmosfēru.

7. Cik daudz laika ikdienā Tu velti šautriņu mešanai?

Parasti no rīta pirms darba izeju pastaigā ar suni, bet pēc tam līdz plkst. desmitiem man ir laiks treniņspēlēm. Tāds kā treniņš man katru dienu ir pēc darba apmēram stunda līdz pusotrai. Tāpat reizi nedēļā sparingoju ar Rihardu Vosuli – Griguli, kā arī atkarībā no noskaņojuma, retu reizi aizbraucu uz “Pepsi” centru Rīgā.

8. Nevienam nav šaubu, ka šogad būsi viens no Latvijas izlases pārstāvjiem dalībai WDF pasaules Kausā Dānijā. Tāpat nav šaubu, ka visi dosieties uzvarēt, bet vai bez rezultāta esi jau domājis par to, ko vēlies no šī turnīra atvest mājās kā mantojumu turpmākajiem karjeras izaicinājumiem? Un ko pirms nepilna gada mājās atvedi no Eiropas Kausa Spānijā?

Ir grūti nodefinēt, ko es vēlētos atvest no Dānijas, bet es noteikti zinu, kāds es gribētu uz turieni aizbraukt, proti, ar lielu apņēmību cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Un vēlos, lai ar tādām pašām domām un uzvarētāju garu uz Dāniju brauc arī mani komandas biedri. Komandu turnīrā noteikti vēlos izkļūt no grupas un cīnīties ar šautriņu lielvalstīm izslēgšanas spēlēs.
Bet pirms gada spēlēšana WDF Eiropas Kausā kopā ar Aigaru Strēli, Nauri Gleglu un Laimoni Nagli deva man ļoti lielu pacēlumu un neaizmirstamas sajūtas, kuras vēlos piedzīvot vēl un vēl. Komandas biedri man lielu pārliecību iedeva jau Baltijas Kausa laikā, kur katrs gāja un izdarīja savu darbu un nevienam atsevišķi komanda jāvelk nebija.
Interesanti atcerēties savu spēli pret Jamie Bain no Skotijas. Kad uzzināju, ka man pret viņu būs jāspēlē, es viņa vārdu “ieguglēju” un man uzreiz parādīja vairākus youtube video. Paskatos.. Ā, Labi! Spēlētājs ar PDC pieredzi. Noskatījos viņa spēles un sapratu, ja vēlos viņu uzvarēt, tad pie sava sākuma legs jāuzvar līdz 18. bultai, pie pretinieka – līdz 15. bultai. Izloze bija notikusi kādas 3 nedēļas pirms paša turnīra un tā nu es mājās arī visu laiku priekš viņa trenējos. Aizbraucu uz Spāniju un saviem komandas biedriem teicu, ka kādas 20 reizes jau esmu viņu uzvarējis! Spēlē pirmie divi legi tur bija kā bija, bet pēdējie 3 tā arī sanāca kā es biju trenējies. Spēli uzvarēju un sajūtas arī, protams, uzreiz kosmoss!

9. Kāds ir Tavs treniņprocess? Kura treniņspēle tevi aizrauj un labprāt spēlē, lai uzlabotu savu sniegumu, piemēram, trenējoties mājās, iesildīšanās procesā pirms turnīriem vai pat pašu turnīru laikā starp spēlēm?

Ilgu laiku mana vienīgā treniņspēle bija “121”, kuru man iemācīja Rumānijā. Spēles princips vienkāršs – man ir dotas 9 bultas un, ja izdodas nodzēst doto summu, tad kāp vienu ciparu uz augšu, bet, ja nē, tad uz leju. Vēlāk vienā brīdī es pārgāju uz to, ka nobeigums jānodzēš nevis ar 9, bet ar 6 bultām.
Tikmēr kopš pagājušā gada es izmantoju GoDartsPro (www.godartspro.com) platformu, kur ir virtuālais treneris, kurš man katru dienu dod dažādus uzdevumus. Tas ne vien uzlaboja manas prasmes, bet arī atsvaidzināja man interesi trenēties, jo vienā brīdī trenēšanās man jau sāka likties garlaicīga.

10. Kā Tavi panākumi pie mērķa ir ietekmējusi interesi par šautriņu mešanu Ogrē? Kam būtu jānotiek, lai arī šeit sāktos lielāka vai mazāka veida vietējās aktivitātes šautriņu mešanā?

Es domāju ka “Ezītī” (informācijai: iespējams, populārā atpūtas vieta Ogrē) būtu jābūt mērķim! Bet tajā pašā laikā arī būtu vajadzīgs kāds, kuram būtu gan laiks, gan interese kaut ko darīt. Pašam man tādas vēlēšanās šobrīd nav. Savulaik, kad Latvijas Darts Organizācijā palīdzēju ar vairākām komunikācijas lietām, bija gan entuziasms, gan vairāk brīvā laika. Bet tad vienā brīdī sapratu, ka man tas ne līdz galam sanāk un vairāk sanāca mocīties nekā dabūt kaifu no tā ko darīju.

Paldies par atsaucību un veltīto laiku!